Sirds valoda

Rakstniece Monika Zīle: “Sižeta pavediens vispirms samulsina. Tad – pārsteidz. Bet, aizšķirot pēdējo lappusi, izlasītā pēcgaršai paliek dziļš aizkustinājums un ļoti bagātīga domu viela tām bezmiega stundām, kad balss no zemapziņas dzīles mudina atcerēties dzīves dažādu krāsu mirkļus, un tad secinām, ka visskaidrāk atmiņa glabā uzticības un patiesas draudzības izpausmes.”

Rakstniece Eva Mārtuža: “Tā mani emocionāli uzspridzināja un joprojām liek domāt, kā es izturos, kā esmu rīkojusies pret visneaizsargātāko būtni sev līdzās…”