Ceļi dzeja

Liepājas dzejnieces un arhitektes Guntas Šnipkes (1955) trešā grāmata “Ceļi” ir spilgti vizuāla, blīva un emocionāli saspringta dzeja. Kā saka grāmatas redaktore dzejniece Inese Zandere, Gunta Šnipke ir šobrīd latviešu literatūrā, šķiet, vienīgā dzejniece starp arhitektiem un vienīgā arhitekte starp dzejniekiem.

“Guntas Šnipkes dzejoļiem dotās dažādu pilsētu “vizītkartes” identificē pieturas un izejas punktus, taču pats ceļojums notiek nevis “pa globusu”, bet “galvā” – tur, kur pieredzējums atbalsojas, sāp un pārveidojas. Šajā tekstā praktiski nav nejaušību, lasītājam, ja vien tas nav paviršs ekskursants, dzejolis atklāj rūpīgi izstrādātu domas konstrukciju; detaļa pie detaļas, vārds pie vārda sastiprinās cieši, vienīgajā autorei iespējamajā veidā, pie kura viņa nonāk, spontāno iestrādājot noturīgajā,” raksta Inese Zandere.