Bez adatas

Rīgā, precīzāk, Pļavniekos, kādas padomju laika blokmājas vienistabas dzīvoklī mīt Nelle, Nellija Ivanovna – pensionāre, izbijusi šuvēja, kura noskatās uz līdzcilvēku steidzīgo tukšgaitu, kas nozīmē nemitīgu skriešanu, iešanu, atpakaļ nākšanu – dzīvošanu bez augstākas idejas un visiem kopīga mērķa. Bet Nelle zina, kā vajag un kā palīdzēt strupceļā nonākušajiem klientiem. Viņa gatavo katram savu talismanu – lupatu lellīti vai džutas diegu zirdziņu. Kuru Nellei izdodas glābt un kuram dziedniece atsaka palīdzību? Vai sairusī cilvēkattiecību pasaule vispār ir salāpāma, ja to dara bez adatas, vienīgi ar diegiem un lupatu ielāpiem?